Bernes ganu suns, saukts arī par Bernes kalnu suni, ir populārākā no četrām Šveices ganu suņu šķirnēm. Atšķirīgā iezīme ir garais, viegli viļņotais apmatojums. Līdzīgi kā pērējiem Šveices ganu suņiem, kažoka krāsojums pamatā ir melns, ar simetriski izkārtotiem rudiem un baltiem plankumiem uz purna, krūtīm un ķepām.

 

Šie suņi galvenokārt tika izmantoti iejūga vilkšanai un dažādu kravu pārvadāšanai. Spēcīgie suņi bija neaizstājami palīgi saimniekam lauku darbos. Bernes suņi tika augsti vērtēti kā māju sargi, vēlāk arī kā ganu suņi un lopu dzinēji. No brīža, kad 20.gadsimta sākumā Bernes suņi pirmo reizi tika eksponēti izstādē, sākās šīs šķirnes mērķtiecīga izkopšana.

 

Pēc rakstura ārkārtīgi labsirdīgi un jūtīgi suņi ar līdzsvarotu raksturu. Gudri, modri, mierīgi un uzmanīgi, reti rej. Bezgalīgi mīl savu saimnieku un nereti arī pret svešiem izturas draudzīgi un atsaucīgi. Parasti nepazīstamus cilvēkus sagaida ar neuzticību. Viegli apmācāmi, tādēļ viegli kļūst par mājas mīluļiem. Augumā liels suns - 58-70 cm, svars 40-55 kg. Labsirdīgs izskats, draudzīgs raksturs un krāšņs kažoks. Audzināšanā jāievēro konsekvence, tai jābūt nosvērtai un labi pārdomātai. Suns apgūst visu jauno ar prieku un lielu aizrautību. Sirsnīgie bernieši nav piemēroti pārāk dinamiskiem cilvēkiem, šiem suņiem labāk tīk lēnas ilgas pastaigas. Ar mīlestību izturas pret bērniem, labi satiek ar citiem mājdzīvniekiem. Attiecīgi apmācīti, Bernes ganu suņi sekmīgi darbojas dažādos glābšanas dienestos. Nav piemēroti turēšanai dzīvoklī.

 

Diemžēl šiem, tāpat kā citiem lielo šķirņu suņiem, vērojama tendence uz iedzimtām locītavu slimībām. Lai izvairītos no locītavu slimību attīstības, sevišķi pirmajos suņa dzīves gados jārūpējas par pareizu un sabalansētu uzturu un jāpasargā kucēns no pārpūles. Nepieder pie ilgdzīvotājiem suņiem.

BERNES GANUSUNS

FCI šķirnes standarti Nr.45

 IZCELSMES VALSTS Šveice

SPĒKĀ ESOŠA STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS 25.03.2003.

PIELIETOJUMS Sākotnēji Bernes ganusuns tika izmantots kā sargsuns, ganu suns un iejūga suns fermās Bernes kantonā, mūsdienās tiek izmantots kā ģimenes mīlulis un universāls darba suns.

FCI KLASIFIKĀCIJA 2.grupa - Pinčeri un šnauceri, molosi, Šveices ganusuņi un citas šķirnes 3.apakšgrupa - Šveices ganusuņi Bez darbu spēju pārbaudes.

ĪSS VĒSTURISKS PĀRSKATS Bernes ganusuns ir fermu suns ar senu izcelsmi, kurš tika izmantots kā sargsuns un iejūga suns, kā arī kā liellopu dzinējs Alpu priekškalnes reģionos un vidienes apgabalos ap Berni. Sākotnēji tas tika nosaukts par "Dirbačleru" Dirbahas ciemata, kurš atrodas netālu no Rigisbergas Bernes Kanonā, kroga vārdā, kur šie trīskrāsainie, garspalvainie fermu suņi bija īpaši daudz sastopami. Daži šīs šķirnes pārstāvji jau bija izrādīti izstādēs 1902., 1904. un 1907.gadā, un 1907.gadā daži Burgdorfas reģiona suņu audzētāji nolēma veicināt šīs šķirnes selekciju, dibinot "Šveices dirbačleru klubu", nosakot šķirnes raksturīgākās pazīmes. Burgdorfas suņu izstādē 1910.gadā daudzi šā reģiona fermeri atveda savus Dirbačleras suņus, lai tos demonstrētu, kopumā tika eksponēti jau 107 šīs šķirnes pārstāvji. Kopš tās dienas suns, kurš tika pārdēvēts par Bernes ganusuni, sekojot citu Šveices suņu šķirņu nosaukumu piemēram, ļoti ātri kļuva populārs Šveicē un Vācijas pierobežas apgabalos. Šodien, pateicoties savai trīskrāsainajai spalvai un lieliskajai pielāgošanās spējai, Bernes ganusuns ir populārs visā pasaulē un tiek augsti vērtēts kā labs ģimenes mīlulis.

KOPĒJAIS IESPAIDS Garspalvains, trīskrāsains, spēcīgs un veikls, skaustā augstāks par vidējo augumu darba suns ar spēcīgām kājām; harmoniski un labi veidots. NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS  Skausta augstums : ķermeņa garums (mērot no pleciem līdz sēžas pauguram) = 9 : 10, ķermenis drīzāk kompakts, nekā pagarināts.  Ideāla attiecība - skausta augstums : krūšu dziļums = 2 : 1.

UZVEDĪBA UN RAKSTURS Pašpārliecināts, uzmanīgs, modrs, bezbailīgs ikdienas situācijās; labsirdīgs un uzticīgs saimniekam un ģimenes locekļiem, pašpārliecināts un mierīgs pret svešiniekiem; vidēji aktīvs, paklausīgs.

GALVA Spēcīga, proporcionāla kopskatam, ne pārāk masīva.

GALVASKAUSS Galvaskausa augšdaļa: Skatoties no priekšas un profilā, nedaudz ieapaļa. Pieres rieva vāji izteikta. Pāreja: Labi izteikta, ne pārmērīgi.

PURNA DAĻA Degungals: melns. Purns: spēcīgs, vidēja garuma, purna muguriņa taisna. Lūpas: cieši piegulošas, melnas. Žokļi / Zobi: spēcīgi, pilns šķērsveida sakodiens (dzeroklis 3 (M3) netiek ņemts vērā). Pieļaujams arī taisns sakodiens. Acis: tumši brūnas, mandeļveida ar cieši piegulošiem acu plakstiņiem. Nav ne pārāk dziļi novietotas, ne izvirzītas uz āru. Atkārušies acu plakstiņi ir uzskatāmi par trūkumu.Ausis: trīsstūrveida ar noapaļotu galu, vidēja lieluma, augstu novietotas, miera stāvoklī nokarenas tuvu galvai. Kad suns ir modrs, auss pamatnes aizmugurējā daļa ir piepacelta, bet auss priekšējā daļa paliek tuvu galvai.

KAKLS Spēcīgs, muskuļots, vidēja garuma.

ĶERMENIS Augšējā līnija: virzienā no kakla uz skaustu veido nedaudz nolaidenu, harmonisku līniju, tālāk iet taisni un horizontāli. Mugura: stingra, taisna un horizontāla. Jostas vieta: plata un spēcīga, skatoties no augšas nedaudz šaurāka par krūtīm. Krusti: noapaļoti. Krūtis: platas un dziļas, sniedzas līz elkoņiem; krūšu priekšdaļa skaidri izteikta; platais, ovālais krūšu kurvis pēc iespējas vairāk izstiepts uz aizmuguri. Krūšu-vēdera līnija: viegli kāpjoša virzienā no krūtīm uz pakaļkājām.

ASTE kupla, jāsniedzas vismaz līdz pēdām; sunim atrodoties miera stāvoklī tā nokarājas taisni uz leju, kustībā tiek nesta muguras līmenī vai nedaudz virs tās.

KĀJAS Spēcīgi veidotas.

PRIEKŠKĀJAS Skatoties no priekšas taisnas un paralēlas, diezgan plati novietotas. Pleci: gara, spēcīga, slīpa, ļoti labi pieguloša krūtīm un muskuļota lāpstiņa veido ne pārāk platu leņķi ar pleca kaulu. Pleca kauls: garš, slīpi novietots. Elkoņi: cieši pieguloši ķermenim, nav nedz izvērsti, nedz savērsti. Apakšplecs: spēcīgs, taisns. Pēdvidus: skatoties no sāniem gandrīz taisns, skatoties no priekšas ar apakšplecu veido taisnu līniju. Priekšķepas: īsas, ieapaļas ar cieši sakļautiem, labi izliektiem pirkstiem. Nav nedz izvērstas, nedz savērstas. PAKAĻKĀJAS Skatoties no aizmugures taisnas un paralēlas, nav novietotas pārāk cieši kopā. Ciska: gara, plata, spēcīga un muskuļota. Ceļu locītava: skaidri izteikts leņķis. Apakšciska: gara, slīpi novietota. Lecamā locītava: spēcīga, ar labi izteiktu leņķi. Pēda: novietota gandrīz vertikāli. Piektie pirksti ir jāamputē (izņemot valstis, kur tas ir aizliegts ar likumu). Pakaļķepas: nedaudz mazāk izliektas nekā priekšķepas, nav nedz izvērstas nedz savērstas.

GAITA / KUSTĪBAS Jebkura ātruma gaitā saglabā pareizas un līdzsvarotas kustības ar plašu soli; garš solis uz priekšu, spēcīgs atspēriens; rikšojot gan skatoties no aizmugures, gan priekšas kājas kustas taisni uz priekšu.

APMATOJUMS VILNA: gara, spīdīga, taisna vai nedaudz viļņaina.

KRĀSA: piķa melna pamatkrāsa ar piesātinātiem dzeltenbrūniem lāsumiem uz vaigiem, virs acīm, uz visām četrām kājām un krūtīm, baltiem plankumiem sekojošajās vietās:  tīri balts, simetriska josla uz galvas, kura stiepjas pāri purna abām pusēm virzienā uz degunu; šī josla nedrīkst sasniegt dzeltenbrūnos plankumus virs acīm un nedrīkst sniegties tālāk par lūpu kaktiņiem;  mēreni plats, nepārtraukts balts plankums uz kakla priekšējās daļas un krūtīm.  Vēlams: baltas ķepas, balts astes galiņš.  Pieļaujams: mazs balts plankums uz kakla izliekuma, mazs balts plankums ap anālo atveri.

LIELUMS Skausta augstums: suņiem 64-70 cm, ideāli: 66-68 cm, kucēm 58-66 cm, ideāli: 60-63 cm,

TRŪKUMI Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei un tas ietekmē suņa veselību un labklājību.  Nedrošs.  Smalki kauli.  Neregulārs griezējobu izvietojums, ja sakodiens ir pareizs.  Citu zobu, izņemot 2PM1 (premolars 1), trūkums; M3 (dzerokļi 3) netiek ņemti vērā.  Apmatojums: - izteikti sprogaina vilna; - krāsas un plankumu trūkumi: - trūkst baltās krāsas uz galvas; - pārāk liela josla uz purna un/vai laukums uz purna sāniem ievērojami sniedzas pāri mutes kaktiņiem; - balta apkakle; - liels, balts plankums uz kakla izliekuma (lielāks par 6 cm diametrā); - liels, balts plankums ap anālo atveri (lielāks par 6 cm); - balti plankumi uz priekškājām, kas sniedzas augstāk par pēdvidus pusi ("zābaki"); - izteikti nesimetrisks balts plankums uz galvas un/vai krūtīm; - uz krūšu baltā plankuma melni punktiņi vai melnas svītras; - "netīri" balts (spēcīgi izteikti pigmentācijas plankumi); - melna vilna ar brūnu vai sarkanīgu nokrāsu. DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI  Agresīvs, nervozs vai izteikti bailīgs.  Jebkurš suns, kas skaidri izrāda fiziskas vai uzvedības anomālijas tiek diskvalificēts  Šķelts degungals.  Nepilns sakodiens vai pārkodiens, šķībs žoklis.  Viena vai abas zilas acis (bezkrāsainas acis).  Entropija, ektropija.  Mezglaina aste, aste gredzenā.  Īsa vilna, dubultais apmatojums.  Cits apmatojums nekā trīskrāsains.  Cita pamatkrāsa nekā melna. N.B. * Suņiem jābūt diviem pēc izskata normāliem sēkliniekiem, kas pilnībā nolaidušies sēklinieku maisiņā. * Vaislai izmantojami tikai funkcionali un klīniski veseli suņi, kuri atbilst sķirnes tipam