APSTIPRINĀTS

Ventspils Dzīvnieku audzētāju biedrības

valdes sēdē 2013.gada 09.februārī

protokola Nr.2

CILTSDARBA NOLIKUMS

 Ventspilī

09.02.2013.

 

 

Saturs

Vispārējā daļa.

Audzētājs un vaislas suņa īpašnieks.

Ciltsdarba kontrole un konsultācijas.

Priekšnoteikumi vaislas dzīvnieku izmantošanai.

Pārošanas atļauja.

Pārošanas kārtība.

Vaislas kuces īpašnieka pienākumi un tiesības.

Vaislas suņa īpašnieka pienākumi un tiesības.

Audzētavas.

10 Metiena kontrole.

11 Kucēnu atsavināšana.Metiena reģistrācija.

12 Pārkāpumi.

 

 

VISPĀRĒJĀ DAĻA

 

2.1 Ventspils Dzīvnieku Audzētāju Biedrības (turpmāk tekstā Biedrība) Ciltsdarba Nolikums (turpmāk tekstā Nolikums) izstrādāts saskaņā ar Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (turpmāk tekstā LKF) Ciltsdarba Reglamentu un šķirnes klubu ciltsdarba nolikumiem.

2.2 Biedrības Ciltsdarba nolikums kalpo mērķtiecīga un atbildīga ciltsdarba sekmēšanai.

2.3 Biedrība kontrolē vaislas dzīvnieku izmantošanu. Nav pieļaujama rūpnieciska, nesaprātīga suņu turēšana un vairošana.

2.4 Nolikuma prasības ir saistošas visiem Biedrības biedriem, kas vēlas savus suņus un kuces izmantot ciltsdarbā.

2.5 Izņēmuma gadījumus, kas saistīti ar atkāpēm no Nolikuma prasībām, izskata Biedrības Valde un pieņem konkrētu lēmumu katrā atsevišķā gadījumā. Atkāpes no LKF Ciltsdarba Reglamenta saskaņo ar LKF Ciltslietu Komisiju.

 

AUDZĒTĀJS UN VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKS

 

3.6 Vaislas suņa vai kuces īpašnieks ir persona, kas dzīvnieka īpašumtiesības ieguvusi likumīgā un dokumentāli pierādāmā ceļā.

3.7 Audzētājs ir kuces īpašnieks vai tās nomnieks uz kuces pārošanas brīdi. Atsavinot kuci (suni) nomā, nomas līgums stājas spēkā ar brīdi, kad tas reģistrēts klubā ar ciltsdarba vadītāja parakstu un kluba zīmogu. Nomas līgums 7 dienu laikā jāiesniedz LKF Ciltsgrāmatā.

3.8 Par audzētāju var būt pilngadīgs Latvijas Republikas iedzīvotājs vai LR reģistrēta juridiska persona, kam ir Ministru kabineta noteikumos Nr.266 norādītā izglītība un to apliecinošs dokuments.Kuces īpašniekam jābūt apmācītam mājas(istabas)dzīvnieku labturības jomā un jāuzrāda apmācības apliecinoš dokuments,vai jāapliecina,ka viņam ir atbilstoša izglītība veterinārmedicīnas,bioloģojas vai kinoloģijas jomā.Kucei jābūt reģistrētai”Lauksaimniecības datu centrā”.

3.9 Kuces un suņa īpašniekiem jābūt kāda LKF kluba biedriem, ja viņi dzīvo Latvijā.

3.10 Kucēnu metienam jābūt dzimušam un apsekotam Latvijā.

 

CILTSDARBA KONTROLE UN KONSULTĀCIJAS

 

4.11 Biedrības uzdevums ir sniegt vaislas dzīvnieku īpašniekiem visu nepieciešamo informāciju un konsultācijas ciltsdarba jautājumos.

4.12 Biedrības Valde izvēl no sava vidus ciltsdarba vadītāju, kura pienākumos ietilpst ciltsdarba vadīšana un kontrole, kā arī ciltsdarba kontrolieru apmācība.

4.13 Ciltsdarba vadītājs kontrolē dotā Nolikuma prasību izpildi un ir atbildīgs par pareizu un savlaicīgu ciltsdarba dokumentācijas noformēšanu.

 

PRIEKŠNOTEIKUMI VAISLAS DZĪVNIEKU IZMANTOŠANAI

 

5.14 Ciltsdarbā var izmantot tikai veselus, katras šķirnes standarta prasībām atbilstošus suņus un kuces ar labu veselību un stabilu nervu sistēmu. Ciltsdarbā izmantojamo suņu ciltsrakstiem jābūt reģistrētiem LKF Ciltsgrāmatā vai Reģistrā. Suni, kas ierakstīts Reģistrā, var izmantot ciltsdarbā ar partneri, kuram ir pilni ciltsraksti. Vaislas dzīvniekiem jābūt reģistrētiem Valsts vienotajā reģistrā „Lauksaimniecības datu centrā”.

5.15 Pie ciltsdarba netiek pielaisti dzīvnieki sliktā kondīcijā un ar tādiem iedzimtiem defektiem kā uzvedības anomālijas, iedzimts aklums un kurlums, zaķa lūpa, defekti zobu sistēmā, žokļu anomālijas, skeleta deformācijas-lauzta aste (šķirnēm, kam tas nav paredzēts standartā), kriptorhisms un monorhisms, nestandarta krāsa, kā arī slimus ar smagas pakāpes locītavu displāziju, iedzimtām acu slimībām, epilepsiju u.c.

5.16 smagām slimībām.

5.17 Gadījumos, kad rodas šaubas par vaislas dzīvnieka veselības stāvokli un kondīciju, Biedrība ir tiesīga pieprasīt īpašniekam uzrādīt dzīvnieku, kā arī pieprasīt sertificēta veterinārārsta apstiprinātu slēdzienu par dzīvnieka veselības stāvokli un piemērotību vaislai. Nepieciešamības gadījumos, ja rodas aizdomas par uzvedības anomālijām, pieprasīt veikt „Sociālas Uzvedības Pārbaudes” testu.

5.18 Pārošanai izmantojot citā valstī dzīvojošu suni, tam jābūt ar FCI atzītiem ciltsrakstiem un jāatbilst tās FCI biedra organizācijas ciltsdarba prasībām, kurā tas ir reģistrēts.

5.19 Ja suns vai kuce kādā no LKF sistēmā rīkotām izstādēm saņem novērtējumu 0 (diskvalifikācija), tad viņa izmantošana ciltsdarbā iespējama tikai ar LKF Ciltslietu komisijas atļauju.

5.20 Gada laikā vaislas kucei pieļaujams tikai viens metiens.Pārošana atļauta ne ātrāk kā 10

mēnešus pēc iepriekšējās rezultatīvās pārošanas.

 

 

PĀROŠANAS ATĻAUJA

 

6.21 Pirms pārošanas atļaujas izsniegšanas Biedrības ciltsdarba vadītājs pārrunā ar audzētāju visus jautājumus, kas svarīgi veselīga, kvalitatīva un teicami audzēta metiena iegūšanai.

6.22 Pirms pārošanas atļaujas saņemšanas kuces īpašnieks iesniedz kluba ciltsdarba vadītājam nepieciešamo dokumentu kopijas, atbilstoši šķirnes ciltsdarba nolikumam: biedra karti, kuces ciltsrakstus, veselības pārbaužu rezultātus, izstāžu novērtējumus, apmācību diplomus u.c. Ja pārošana paredzēta ar Latvijā dzīvojošu suni, jāiesniedz arī visi nepieciešamie dokumenti sunim. 

6.23 Pārošanas atļauju audzētājs vai audzētavas īpašnieks saņem biedrībā pirms kuces pārošanas. Pārošanas atļauju ciltsdarba vadītājs apstiprina ar savu parakstu, zīmogu un reģistrē biedrības pārošanas atļauju uzskaites grāmatā. Audzētavas īpašnieks pārošanas atļauju paraksta arī pats. Pārošanas atļauja ir derīga vienu mēnesi no izsniegšanas.

6.24 Kuces īpašniekam, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pārošanas, jānodod ciltsdarba vadītājam pārošanas atļaujas viens eksemplārs ar aizpildītu pārošanas aktu, kas apstiprināts ar vaislas suņa un kuces īpašnieku parakstiem, neatkarīgi no tā, vai pārošana notikusi.

6.25 Par pārošanas apmaksas veidu suņa un kuces īpašnieki vienojas pirms pārošanas, norādot to pārošanas aktā.

6.26 Biedrības ciltsdarba vadītājam ir tiesības atteikt izdot pārošanas atļauju, ja atļaujas pieprasīšanas laikā audzētājam ir tās pašas šķirnes neatsavināti kucēni, kas vecāki par 6 mēnešiem.

 

6. PĀROŠANAS KĀRTĪBA

 

6.1  Ventspils Dzīvnieku Audzētāju Biedrība ir brīvprātīga sabiedriska organizācija un nevienam vaislas suņa vai kuces īpašniekam nav pienākums savu dzīvnieku pārot. Sava dzīvnieka izmantošana ciltsdarbā ir dzīvnieka īpašnieka atbildība un tiesības.

6.2 Vaislas kuces īpašniekam ir tiesības pārot kuci ar vaislas suni pēc paša izvēles vai pēc ciltsdarba vadītāja ieteikuma. Kuces īpašnieka pienākums ir kuces pārošanai izmantot tikai tādu vaislas suni, kurš atbilst visām LKF Ciltsdarba Reglamenta, Šķirņu klubu un Biedrības ciltsdarba nolikumu izvirzītajām prasībām.

6.3 Ieteicams izvēlēties arī vaislas suni-dublieri gadījumam, ja pārošana ar pirmo suni kādu iemeslu dēļ nav iespējama (suns saslimis, gājis bojā, izbraucis ,puses nav vienojušās par pārošanas noteikumiem un apmaksu u.c.).

6.4  Lai veiktu tuvradniecisku pārojumu (tēvs-meita, dēls-māte, māsa-brālis, pusmāsa-pusbrālis) audzētājam, izņemot audzētavas īpašnieku, ir jāmotivē sava izvēle un jāsaņem rakstiska ciltsdarba vadītāja atļauja, kas vienlaicīgi ar metiena kartiņu jāiesniedz Ciltsgrāmatas vadītājam.

6.5 Vienas meklēšanās laikā kuci drīkst sapārot tikai ar vienu vaislas suni. Ja kuce sapārota (sapārojusies) ar diviem vai vairākiem suņiem, vai arī ar citas šķirnes suni, kucēni netiek reģistrēti un ciltsraksti metienam netiek izsniegti. Ja ir notikusi neplānota / nepamanīta kuces sapārošanās pie audzētāja, kurš tur vairāk kā vienu vīriešu kārtas suni, kucēniem ir jāveic DNS tests, lai noteiktu kucēnu tēvu. Ciltsraksti tiek izsniegti pamatojoties uz testa rezultātiem.

6.6 Ja ciltsdarba vadītājs uzskata, ka audzētāja izvēlētais vaislas suns nav piemērots konkrētās kuces pārošanai, bet audzētājs uzstāj uz savu izvēli, viņam rakstiski jāapliecina, ka ir brīdināts par iespējamiem nevēlamiem pārojuma rezultātiem. Tādu ierakstu ciltsdarba vadītājs izdara arī pārošanas atļaujā.

6.7  Uz pārošanas brīdi kucei jābūt vakcinētai un, ne vēlāk kā nedēļu pirms pārošanas, attārpotai.

6.8  Vēlams pirms pārošanas atļaujas saņemšanas pārbaudīt vaislas kuci un suni uz reproduktīvo orgānu infekcijām (stafilakoku, streptokoku, hlamidiozi u.c.) Vaislas suņa īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt no audzētāja izziņu par medicīnisko pārbaudi kā vienu no pārošanas noteikumiem. Vaislas suņa īpašnieks ir tiesīgs atteikt audzētājam, ja tāda izziņa netiek uzrādīta. Vaislas kuces īpašniekam ir tādas pašas tiesības.

6.9  Audzētājam iepriekš jāvienojas ar suņa īpašnieku par pārošanas dienu, laiku un vietu. Ja nepieciešams, jāpieaicina instruktors, kurš palīdz pārošanas laikā.

6.10 Pārošanas laikā vaislas suņa un kuces īpašniekam jāparaksta pārošanas akts, kurā obligāti jāuzrāda visas apmaksas formas, kas tiks veiktas ar suņa īpašnieku. Biedrība neatbild par norēķiniem starp kuces un suņa īpašniekiem.

 

7. VAISLAS KUCES ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

 

7.1  Par vaislas kuces pārošanu, metiena izaudzēšanu un realizāciju ir atbildīgs kuces īpašnieks ( audzētājs).

7.2  Vaislas kuces īpašnieka (audzētāja) pienākums ir kuces pārošanai izmantot tikai tādu vaislas suni, kurš atbilst visām šī Nolikuma izvirzītajām prasībām.

7.3  Nav pieļaujama kuces pārošana ar suni, kas nav reģistrēts FCI sistēmā sastāvošā organizācijā, kā arī iegūt no kuces Biedrībā nereģistrētus metienus.

7.4  Audzētajam jānodrošina kucei un tās pēcnācējiem labturības prasībām atbilstoši turēšanas apstākļi un kvalitatīva barošana.

7.5 Visiem metiena kucēniem līdz pēdējai aktēšanai, kas notiek ne atrāk par 8. nedēļām, jāveic identifikācija ievadot mikročipu un jāuzsāk vakcinācija.

7.6  Kucēni regulāri un savlaicīgi jāattārpo.

7.7  Kuces īpašniekam ir pirmtiesības uz kucēna izvēli metienā, ja vien citādi nenosaka abu pušu līgums.

7.8  Audzētajam jānorēķinās ar vaislas suņa īpašnieku pārošanas aktā norunātajā kārtībā.

 

8. VAISLAS SUŅA ĪPAŠNIEKA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

 

8.1. Vaislas suņa īpašnieks drīkst pieņemt uz pārošanu ar savu suni tikai tādas kuces, kas reģistrētas FCI sistēmā sastāvošās organizācijās.

8.2. Suņa īpašniekam pirms pārošanas jāpieprasa kuces īpašniekam uzradīt LKF noteiktas formas pārošanas atļauju.

8.3. Īpašniekam jānodrošina savam sunim labturības prasībām atbilstoši turēšanas apstākļi un kvalitatīva barošana.

8.4. Suņa īpašniekam ir otrās izvēles tiesības uz kucēnu, kad kuces īpašnieks ir izdarījis pirmo izvēli, ja vien citādi nenosaka abu pušu līgums.

8.5. Suņa īpašniekam ir tiesības saņemt norēķinu par pārošanu no kuces īpašnieka pārošanas aktā atrunātajā kārtībā.

8.6. Suņa īpašnieks ir atbildīgs par vaislas kuci, kas ir atstāta pie viņa uz pārošanas laiku.

 

9. AUDZĒTAVAS

 

9.1. Audzētavas reģistrāciju veic LKF.

9.2. Audzētavas īpašniekam savā darbībā jāvadās pēc LKF „Nolikuma par audzētavām”.

9.3. Audzētavas īpašniekam ir tiesības patstāvīgi veikt ciltsdarbu, izmantojot vaislā Nolikuma prasībām atbilstošus dzīvniekus.

9.4. Audzētavas īpašniekam 10 dienu laikā jāpaziņo Biedrībai par metiena piedzimšanu.

9.5. Audzētavas īpašniekam jānodrošina Biedrības metiena kontroles komisijai iespēja veikt metiena apskati 8 nedēļu vecumā. Nepieciešamības gadījumā (ja ir aizdomas par pārkāpumiem) Biedrībai ir tiesības veikt papildus apskati. Visus transporta izdevumus, kas saistīti ar metiena apskati, sedz audzētavas īpašnieks.

9.6. Audzētavas īpašniekam regulāri jāizdara ieraksti LKF izsniegtajā Audzētavas grāmatā. Šie dati kalpo par pamatojumu akta aizpildīšanai, kad Biedrības metiena kontroles komisija veic metiena apskati 8 nedēļu vecumā.

9.7. Ja audzētavā tiek konstatēti normatīvo aktu, LKF Ciltsdarba Reglamenta, Nolikuma vai veterināro prasību pārkāpumi, Biedrības Valde ir tiesīga griezties LKF Ciltslietu komisijā ar lūgumu apturēt audzētavas darbību.

 

10.METIENA KONTROLE

 

10.1 Audzētājam ir pienākums trīs dienu laikā paziņot Biedrības ciltsdarba vadītājam par metiena piedzimšanu, audzētavas īpašniekam jāpaziņo desmit dienu laikā. Metiena apskatei tiek nozīmēta komisija vismaz divu cilvēku sastāvā, no kuriem vismaz viens ir ar kinoloģisko izglītību, kurš spēj novērtēt kucēnu fizisko stāvokli un atbilstību šķirnei apskates brīdī. Metiena apskates komisijā nevar būt kucēnu tēva īpašnieks vai persona, kuras suņi ir kopīpašumā ar metiena audzētāju.

10.2 Audzētāja metienu apskata 3-5 dienu vecumā un pēc 8 nedēļu vecuma, audzētavas metienu apskata pēc 8 nedēļu vecuma sasniegšanas. Pie audzētājiem, kam ir pirmais metiens, nepieciešamības gadījumā veic vairākas kucēnu aktēšanas. Metiena kontroles komisija var pieņemt lēmumu par papildus apskati, ja pirmajā apskatē tiek konstatēti pārkāpumi - kucēni tiek turēti nepiemērotos apstākļos, kucēni ir vāji u.c.

10.3 Ja pēdējā apskates reizē kucēniem tiek konstatēti šķirnes standartā minētie diskvalificējošie defekti, kucēni tiek atzīti par vaislas brāķi. Ja defekts, kucēnam augot, varētu izzust, metiena kontroles komisija nolemj par atkārtotu apskati atbilstošā vecumā un nosaka tās laiku.

10.4 Ja pirmās apskates laikā metiena kontroles komisija konstatē metienā kucēnu ar anatomiskiem defektiem, tāds kucēns humāni eitanazējams.

10.5 Ja metiena pēdējās apskates laikā tiek konstatēti kucēni ar fiziskiem defektiem, tad audzētājam jānodrošina šo kucēnu veterinārā apskate (ar LKF norīkojumu) un pēc slēdziena

saņemšanas, Biedrības valdei jāpieņem lēmums par kucēnu turpmāko likteni.

10. Ja metiena apskatē tiek konstatēts kaut viens metiss, tad viss metiens netiek reģistrēts.

10. Par metiena apskati jāsastāda „Metiena apskates akts” , ko paraksta audzētājs un

metiena kontroles komisijas locekļi.

 

11 KUCĒNU ATSAVINĀŠANA. METIENA REĢISTRĀCIJA.

 

11.1. Kucēnus var atsavināt jaunajiem īpašniekiem no 8 nedēļu vecuma. Kucēniem jābūt identificētiem ar mikročipu un vakcinētiem.Ja kucēni vakcinēti 6 nedēļu vecumā, tos atsavināt var pēc divām nedēļām. Ja kucēni vakcinēti 7 vai 8 nedēļu vecumā, tos atsavina pēc vienas nedēļas.

11.2. Kucēnus atsavinot tiek noformēts LKF tipveida atsavināšanas līgums.

11.3. Visam metienam tiek noformēta metiena kartiņa ar kucēnu vārdiem, metiena pievārdu vai audzētavas nosaukumu. Viena metiena suņu vārdiem jāsākas ar vienu un to pašu burtu. Audzētavas drīkst brīvi izvēlēties metiena sākuma burtu, bet pārējiem audzētājiem metiena burtu nosaka ciltsdarba vadītājs. Pilnā kucēna vārdā nevar būt vairāk par 35 rakstu zīmēm, ieskaitot atstarpes. Metiena pievārdu var veidot no viena vai diviem vārdiem.

11.4. Metiena karte, pārošanas atļauja, metiena apskates akts, abu vecāku dokumenti - ciltsrakstu kopijas, eksterjera vērtējumi, tituli, veselības pārbaudes - tiek nodoti biedrības ciltsdarba vadītājam. Pēdējā aktēšanā audzētājam jāveic visa metiena ciltsrakstu apmaksa.

11.5. Divu nedēļu laikā no atsavināšanas brīža audzētājam jānodod biedrībā informācija par kucēna jauno īpašnieku(vārds, uzvārds, adrese). Ja kucēns atsavināts līdzīpašniekiem, tad jāpievieno arī „Kopīpašuma līgums”.

11.6. Visu dokumentu nodošanu metiena reģistrācijai LKF Ciltsgrāmatā veic Biedrības ciltsdarba vadītājs.

.

12. PĀRKĀPUMI

 

12.1. Gadījumā, ja Biedrības biedrs pārkāpj šī Nolikuma prasības, Biedrības Valde var lemt jautājumu par viņa sodīšanu ar brīdinājumu, ciltsdarba aizliegumu uz laiku, vai izslēgšanu no biedrības.

12.2. Kuces īpašnieku var sodīt, ja tas:

kuci sapārojis ar suni, kas neatbilst Nolikuma prasībām;

nav nodrošinājis labturības prasībām atbilstošus kuces un tās pēcnācēju turēšanas un barošanas apstākļus;

apzināti slēpis kucēnus ar iedzimtiem defektiem;

savlaicīgi nav apmaksājis metiena reģistrāciju;

atsavinājis kucēnus pirms 8 nedēļu vecuma;

nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju sākot no 8 nedēļu vecuma;

nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā norunātajai kārtībai;

ieguvis no savas kuces klubā nereģistrētu metienu;

pārkāpis citas Nolikuma prasības.

 

12.3.Suņa īpašnieku var sodīt, ja tas:

sapārojis savu suni ar kuci, kura nav reģistrēta FCI sistēmā sastāvošā organizācijā;

sapārojis savu suni ar kuci, kuras īpašnieks nav pirms pārošanas uzrādījis LKF noteiktas formas pārošanas atļauju;

pārkāpis citas Nolikuma prasības.

 

12.4.Audzētavas īpašnieku var sodīt, ja tas:

nav izpildījis LKF „Nolikuma par audzētavām” prasības;

nav izdarījis Biedrības noteiktos maksājumus;

atsavinājis kucēnus pirms 8 nedēļu vecuma;

nav veicis pie viņa dzīvojošo kucēnu vakcināciju sākot no 8 nedēļu vecuma.

nav norēķinājies ar vaislas suņa īpašnieku atbilstoši pārošanas aktā norunātajai kārtībai;

ieguvis no savas kuces klubā nereģistrētu metienu;

pārkāpis citas nolikuma prasības.

 

Ventspils DzAB Valdes priekšsēdētāja Diāna Blumberga