Šķirnes standarts

Huligāns ar bārdiņu un brunčos

Tu vienkārši tam sirdi atver
Tam brīnumam-ar bārdiņu un fifīgajiem brunčiem.
Tai lielai laimei zīda kažociņā
Tam huligānam,īstam saulstariņam
Tam ČEHU TERJERIŅAM !

Izveicīgs un izturīgs, nosvērts un labsirdīgs, draudzīgs un jautrs, nenogurdināms un ātrs, paklausīgs un uzticīgs. Ļoti labi sadzīvo ar citiem ģimenes mīluļiem. Nosvērts, patīkams un jautrs pavadonis, viegli apmācāms, drusku atturīgs pret svešajiem. Viņš ir kļuvis par īstu mājas mīluli, kurš ne tikai jautri spēlēsies ar bērniem, bet arī sargās māju.
1949.gadā čehu kinologs, skotu terjeru audzētājs Františ Horak sāk darbu pie jaunas medību terjeru šķirnes izveides. Medniekus neapmierina daudzu terjeru palielais augums un platās krūtis, kas traucē darbu alās. Tāpēc tiek veidota šķirne, kas atbilstu visām prasībām. Par šķirnes pamatu tiek izmantoti skotu terjera suns un siliamterjera kuce. Atlasot labākos pēcnācējus, tiek izveidota jauna šķirne ČEHU TERJERS.
1959.gadā šķirne tiek demonstrēta pirmo reizi izstādē. 1963.gadā šķirne tiek reģistrēta FCI, tā ir pirmā Čehu nacionālā šķirne.
Neliels šķirnes apraksts:
Īsām kājām, garu spalvu, labi veidots, muskuļots terjers, ar augstu novietotām nelielām, nokarenām ausīm. Taisnstūra formāta.
Augstums: 25cm-32cm, sunim vēlamais-29cm, kucei 27cm
Svars: no 6 līdz 10 kg
Krāsojums: sudraboti melns, sudraboti brūns.
Apmatojuma kopšana: Čehu terjera apmatojums atšķiras no citu terjeru asās spalvas. Čehu terjera apmatojums ir zīdains un ļoti patīkams. Atšķirībā no Skotu terjera, kas tiek trimmēts (izplūkta vecā spalva), Čehu terjeru netrimmē. Suns tiek tikai apcirpts, kas neaizņem daudz laika. Tāpēc Čehu terjers vienmēr izskatās labi sakopts.
Ar savu impozanto izskatu un jautro dabu mazais čehs ātri iekaro Eiropu un Ameriku. Veidots, kā medību suns, tas aizvien vairāk kļust par īstu mājas mīluli.

Atcerieties - lai arī viss ir tik skaisti un labi, tas tomēr ir terjers, ar īstu terjera raksturu. Tāpēc noteikti jābūt pareizai audzināšanai. Citādi jautrais velniņš dancos pa Jūsu galvu. Jārēķinās, ka skaistie bruncīši var no ielas kaut ko savākt (nokaltušu zariņu, nokritušu lapiņu), tie noteikti jāizķemmē. Kucēns jāpieradina mazgāties, žāvēties ar fēnu, atļaut safrizēties.
Bet tas ir tīrais sīkums, pret to lielo pozitīvismu, labo enerģiju, ko ģimenē ienes jebkurš mazs suņa bērns.