IVISAS DZINĒJSUŅA VĒSTURE
Ivisas dzinējsuņa (kurtveidiga suna) vēsture sniedzas aptuveni līdz 3400 gadam pirms mūsu ēras.Senās Ēģiptes krāšņums bija pats piemērotākais ietvars tādam ķēnišķam dzinējsunim, ar kādu
medīja faraoni.
Daudzskaitlīgie priekšmeti, kuri ir atrasti faraona kapenēs, apstiprina šo suņu pastāvēšanu senatnē. Hemako, kurš valdīja pirmās dinastijas laikā (3100–2700 g. pirms mūsu ēras), bija apbedīts kapenēs netālu no Sagari. Izrakumu laikā tika atrasti daudzi priekšmeti, to skaitā – trauks ar Ivisas dzinējsuņa attēlu.
Šos suņus nevar sajaukt ne ar vienu citu to savdabīgās ārienes dēļ. Nevermāta no ceturtās dinastijas, kurš dzīvoja apmēram 2600 gadā p.m.ē., Tutanhamona no XIV gs. p.m.ē. un Ptolemaja no 30. un pēdējās dinastijas kapenēs atrada papildus liecības par šo slaveno un seno dzinējsuņu šķirni.
Daudzskaitlīgie priekšmeti, kuri ir atrasti faraona kapenēs, apstiprina šo suņu pastāvēšanu senatnē. Hemako, kurš valdīja pirmās dinastijas laikā (3100–2700 g. pirms mūsu ēras), bija apbedīts kapenēs netālu no Sagari. Izrakumu laikā tika atrasti daudzi priekšmeti, to skaitā – trauks ar Ivisas dzinējsuņa attēlu.
Šos suņus nevar sajaukt ne ar vienu citu to savdabīgās ārienes dēļ. Nevermāta no ceturtās dinastijas, kurš dzīvoja apmēram 2600 gadā p.m.ē., Tutanhamona no XIV gs. p.m.ē. un Ptolemaja no 30. un pēdējās dinastijas kapenēs atrada papildus liecības par šo slaveno un seno dzinējsuņu šķirni.
Pēdējā faraonu laikmeta valdniece Ēģiptē Kleopatra bija kaislīga šo dzinējsuņu cienītāja. 1922.gadā atrastās Tutanhamona kapenes bija dārgumu glabātuve. Atrastā Anubisa statuja pilnā augumā
„Mirušo sargsuns”, kuru pielūdza kā dievību, bija tieša mūsdienu Ivisas dzinējsuņa kopija. Šī labi saglabājusies skulptūra bija klāta ar sveķiem un laku. Acis bija no obsidiāna (vulkāniskas
izcelsmes klinšakmens sugas paveids, melns un spoguļgluds), ieskautas ar apzeltījumu, tāpat arī statujas ausu iekšējā puse. Skulptūrai bija skaista zelta kaklasiksna. Laiks neizpostīja skaistumu,
un acīm redzami, ka par statujas modeli varēja kalpot tikai greihaunda tipa suns ar saslietām ausīm un sirpjveida asti, patlaban pazīstams kā Ivizas dzinējsuns.
Sākumā domāja, ka par modeli ir kalpojis šakālis, jo izrakumu laikā Ivisas dzinējsuns šajā apvidū bija izmiris. Mēs varam tikai minēt, kādā veidā šī suga no Ēģiptes nokļuva Ivisas salā. Drosmīgie feniķiešu jūras braucēji tajā laikā veica tālus ceļus un apmeklēja daudzas zemes. Iespējams, tam, ka šī suga izdzīvoja, jāpateicas tieši feniķiešu jūras braucējiem. Tieši feniķieši VIII vai IX gs. p.m.ē. atklāja salu, kuru šodien pazīstam ar Ivisas nosaukumu. Pašlaik šī sala pieder Spānijai, bet savā laikā tā gāja no rokas rokās. Pār to valdīja ēģiptieši, haldieši, kartāgieši, romieši, vandaļi un arābi. Uz romiešu monētām ir attēlota Ivisas dzinējsuņa galva. Kādreiz šajā zemē valdīja Hasdrubals I. Pie Baleāru salu grupas piederošajai mazajai saliņai Konedžerai arī pieder tiesības uz vēsturisku slavu, jo tajā ir dzimis visiem zināmais Hanibāls. Stāsta, ka Ivisas dzinējsuns pavadīja viņu kopā ar milzīgajiem ziloņiem garajā pārgājienā pāri Alpiem.
Šī suga izdzīvoja Pitas salu grupas skarbajos apstākļos, kur varēja izdzīvot tikai apstākļiem pielāgoties spējīgākie, jo pārtikas tur nepietika. Vietējie iedzīvotāji šos suņus izmantoja kā palīgus dzīvībai nepieciešamās barības iegūšanai. Rezultātā šie izturīgie suņi iemācījās medīt ar lielu mākslu un pacietību. Suņu saimnieki rūpīgi atlasīja kucēnus, jo tādos skarbos apstākļos varēja izdzīvot vienīgi stiprākais un pilnvērtīgākais.
Mums jābūt pateicīgiem šiem pagājušo laiku īpašniekiem un suņu audzētājiem, jo viņu pašaizliedzība gadsimtu gaitā ļāva saglabāties šai sugai.
Patlaban tie ir tikpat spēcīgi, graciozi un enerģiski dzīvnieki kā faraonu laikos.
Sākumā domāja, ka par modeli ir kalpojis šakālis, jo izrakumu laikā Ivisas dzinējsuns šajā apvidū bija izmiris. Mēs varam tikai minēt, kādā veidā šī suga no Ēģiptes nokļuva Ivisas salā. Drosmīgie feniķiešu jūras braucēji tajā laikā veica tālus ceļus un apmeklēja daudzas zemes. Iespējams, tam, ka šī suga izdzīvoja, jāpateicas tieši feniķiešu jūras braucējiem. Tieši feniķieši VIII vai IX gs. p.m.ē. atklāja salu, kuru šodien pazīstam ar Ivisas nosaukumu. Pašlaik šī sala pieder Spānijai, bet savā laikā tā gāja no rokas rokās. Pār to valdīja ēģiptieši, haldieši, kartāgieši, romieši, vandaļi un arābi. Uz romiešu monētām ir attēlota Ivisas dzinējsuņa galva. Kādreiz šajā zemē valdīja Hasdrubals I. Pie Baleāru salu grupas piederošajai mazajai saliņai Konedžerai arī pieder tiesības uz vēsturisku slavu, jo tajā ir dzimis visiem zināmais Hanibāls. Stāsta, ka Ivisas dzinējsuns pavadīja viņu kopā ar milzīgajiem ziloņiem garajā pārgājienā pāri Alpiem.
Šī suga izdzīvoja Pitas salu grupas skarbajos apstākļos, kur varēja izdzīvot tikai apstākļiem pielāgoties spējīgākie, jo pārtikas tur nepietika. Vietējie iedzīvotāji šos suņus izmantoja kā palīgus dzīvībai nepieciešamās barības iegūšanai. Rezultātā šie izturīgie suņi iemācījās medīt ar lielu mākslu un pacietību. Suņu saimnieki rūpīgi atlasīja kucēnus, jo tādos skarbos apstākļos varēja izdzīvot vienīgi stiprākais un pilnvērtīgākais.
Mums jābūt pateicīgiem šiem pagājušo laiku īpašniekiem un suņu audzētājiem, jo viņu pašaizliedzība gadsimtu gaitā ļāva saglabāties šai sugai.
Patlaban tie ir tikpat spēcīgi, graciozi un enerģiski dzīvnieki kā faraonu laikos.
