FCI Starptautiskais Ciltsdarba Reglaments

 

Ievads

 

FCI Starptautiskais Ciltsdarba Reglaments ir saistošs visām dalībvalstīm un līgumpartneriem.

 

FCI Ciltsdarba Reglaments tieši attiecas uz visām FCI dalībvalstīm un līgumpartneriem. Tas nozīmē, ka vaislai drīkst izmantot tikai suņus ar ciltsrakstiem, labu temperamentu, kas ģenētiski ir veseli un funkcionāli, un ir reģistrēti FCI atzītā Ciltsgrāmatā vai Reģistrā (Pielikumā). Papildus tiem ir jāatbilst arī attiecīgās FCI dalībvalsts vai līgumpartnera noteiktajām prasībām.

Par ģenētiski veseliem atzīst tikai suņus, kas nodod šķirnes standartā noteiktās īpašības, šķirnes tipu un šķirnei raksturīgo temperamentu, taču neizrāda nekādus būtiskus iedzimtus trūkumus, kas varētu ietekmēt pēcnācēju funkcionālo veselību. FCI dalībvalstīm un līgumpartneriem jānodrošina, lai šķirņu standartos nebūtu nekādu šķirnei tipisko īpašību pārspīlējumu, kas varētu novest pie suņu funkcionālās veselības traucējumiem.

Suņus ar diskvalificējošiem trūkumiem, kā piemēram, slikts temperaments, iedzimts kurlums vai aklums, zaķa lūpa, vilka rīkle, būtiski zobu defekti vai žokļa anomālijas, PRA, epilepsiju, vienpusēju vai abpusēju kriptorhismu, albīnismu, nepareizu spalvas krāsu vai diagnosticētu smagas pakāpes gūžu displāziju nedrīkst izmantot vaislai.

Attiecībā pret konstatētiem iedzimtiem defektiem, kā piemēram, HD vai PRA, FCI dalībvalstīm un līgumpartneriem ir pienākums uzskaitīt slimos dzīvniekus, metodiski cīnīties ar šiem trūkumiem, tekoši uzskaitīt šo trūkumu parādīšanos un pēc pieprasījuma ziņot FCI. Ja veic DNS analīzi, tad vetārstam, kas ņem paraugu, tāpat kā veicot jebkādu citu ārstniecisku darbību, jāpārbauda un jāapliecina suņa identifikācija (mikročips vai tetovējums); no laboratorijas saņemtajā testa rezultāta sertifikātā arī jānorāda suņa identifikācija.

Gan FCI, gan tās dalībvalstis un līgumpartnerus cīņā pret iedzimtajiem defektiem atbalsta Zinātniskā Komisija, sniedzot savu vērtējumu, palīdzību un padomu. Ja Zinātniskā Komisija izdod pasākumu sarakstu (cīņai pret iedzimtajiem defektiem), tas kļūst saistošs pēc FCI Prezidija akcepta.

FCI dalībvalstis un līgumpartneri nes atbildību un zināšanas par ciltsdarbu, kas ietver ciltsdarba vadīšanu, ieteikumu sniegšanu un kontrolēšanu, kā arī Ciltsgrāmatas uzturēšanu.

FCI dalībvalstīm un līgumpartneriem ir pienākums izveidot savu ciltsdarba reglamentu, pamatojoties uz FCI reglamentu, kurā ir noteikti ciltsdarba mērķi. Reglamentam piemērotā un saprātīgā veidā jāatspoguļo attiecīgo šķirņu specifiskas darba īpašības.

Suņu tirgoņi un ražotāji kucēnu fermās ir cilvēki, kas pērk un pārdod suņus ar mērķi iegūt ekonomisku labumu, nerūpējoties par suņa individuālo labturību. Suņu tirgoņiem un kucēnu ražotājiem ir aizliegts audzēt suņus FCI dalībvalsts vai līgumpartnera sistēmā.

 

Vaislas kuces un suņa īpašnieku savstarpējās tiesības un pienākumus regulē katras valsts likumi, prasības nosaka nacionālais Kennelklubs, šķirnes klubs vai asociācija, un privātas vienošanās. Ja šādas prasības un vienošanās nepastāv, tad rīkojas pēc FCI Starptautiskā Ciltsdarba Reglamenta prasībām.

 

Stingri ieteicams, ka audzētāji un vaislas suņu īpašnieki pirms katra pārojuma vienojas par rakstisku līgumu, kurā skaidri noteikta katras puses finansiālā atbildība.

Suņa „īpašnieks” ir cilvēks, kas dzīvnieku legāli ieguvis, kura valdījumā atrodas suns, un kurš to var pierādīt, uzrādot legāli iegūtu derīgu oficiālu reģistrāciju un ciltsrakstus.

„Vaislas suņa aģents” ir vai nu vaislas suņa īpašnieks, vai cilvēks, ko īpašnieks pilnvarojis piedāvāt suņa vaislas pakalpojumus.

 

 

Kuces transports un uzturēšanas izmaksas

 

Ieteicams, ka kuces īpašnieks vai cilvēks, kam īpašnieks var uzticēties, aizved kuci pie vaislas suņa un atpakaļ. Ja kuce vairākas dienas uzturas pie vaislas suņa aģenta, kuces īpašniekam jāsedz barošanas izmaksas, uzturēšanās maksa, ja vajadzīgs, veterinārā aprūpe, vaislas suņa aģenta dzīves vietai vai audzētavas ēkai nodarītie bojājumi, kā arī transporta izmaksas.

 

Tiesiskā atbildība

 

Dažādu valstu normatīvie akti nosaka, ka cilvēks, kas uztur un aprūpē dzīvnieku, ir tiesiski atbildīgs par šajā laika periodā trešajām personām nodarīto kaitējumu.

Vaislas suņa īpašniekam / aģentam tas jāņem vērā, iegādājoties personīgās tiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi.

 

Kuces nāve

 

Ja kuce iet bojā laikā, kad tā ir vaislas suņa aģenta aprūpē, aģents nodrošina, ka vetārsts dokumentāli apliecina kuces nāvi un tās iemelsu. Aģents pēc iespējas ātrāk informē kuces īpašnieku par kuces nāvi un tās iemeslu.

Ja kuces īpašnieks vēlas redzēt mirušo kuci, vaislas suņa aģents šo prasību nedrīkst noraidīt.

Ja izrādās, ka kuces nāvi izraisījusi vaislas suņa aģenta nolaidība, aģentam jākompensē kuces īpašniekam zaudējumi.

Ja konstatē, ka vaislas suņa aģents nekādā veidā nav atbildīgs kuces nāvi, kuces īpašniekam jākompensē vaislas suņa aģentam visi izdevumi, kas radušies sakarā ar kuces nāvi.

 

Vaislas suņa izvēle

 

Vaislas suņa aģentam ir pienākums pārot kuci tikai ar to vaislas suni, kas norādīts līgumā. Ja tas vaislas suns nespēj pāroties, viņa vietā bez kuces īpašnieka piekrišanas nedrīkst izmantot nevienu citu suni.

 

Neplānota pārošanās

 

Ja kuce nejauši sapārojas ar citu suni, nevis ar plānoto, vaislas suņa aģentam, kura valdījumā atrodas kuce, jāinformē kuces īpašnieks un jāsedz kuces īpašniekam visi izdevumi, kas radušies sakarā ar šo neplānoto pārojumu.

Ja notikusi neplānota pārošanās, aizliegts kuci pārot vēlreiz, ar plānoto vaislinieku.

Šādos gadījumos vaislas suņa aģents nedrīkst pieprasīt maksu par pārošanos.

 

Pārošanas akts

 

Vaislas suņa aģents pārošanas aktā rakstiski apliecina, ka notikusi pārošanās ar plānoto vaislas suni. Aģents ar parakstu apliecina, ka bijis pārošanās aculiecinieks.

Ja organizācija, kuras ciltsgrāmatā reģistrēs gaidāmo metienu, lieto īpašas formas, tad kuces īpašniekam ir jāsagādā attiecīgās formas, pareizi tās jāizpilda un jādod tās vaislas suņa aģentam parakstīt.

 

Pārošanas aktam obligāti jāsatur šāda informācija:

 

Vaislas suņa vārds un reģistrācijas numurs.

Kuces vārds un reģistrācijas numurs.

Vaislas suņa aģenta / īpašnieka vārds un adrese.

Kuces īpašnieka uz pārošanas brīdi vārds un adrese, un, iespējams, arī datums, kad kuce nopirkta.

Pārošanās vieta un datums.

Vaislas suņa aģenta un kuces īpašnieka paraksti.

Ja organizācija, kuras ciltsgrāmatā reģistrēs gaidāmo metienu, pieprasa vaislas suņa ciltsrakstu apliecinātu kopiju vai izrakstu, vaislas suņa aģenta pienākums ir bez maksas sniegt šos dokumentus kuces īpašniekam.

 

Pārošanas maksa

 

Vaislas suņa īpašnieks var atteikties parakstīt pārošanas aktu, ja nav samaksāta norunātā pārošanas maksa. Tomēr nav atļauts paturēt kuci par ķīlu.

10 Ja plānotais vaislas suns kaut kāda iemesla dēļ nesapāro kuci, vai arī ja kuce negrib pāroties, un līdz ar to pārošanās nevar notikt, vaislas suņa īpašniekam pienākas tie maksājumi, kas minēti 2. punktā. Tomēr šādā gadījumā vaislas suņa īpašnieks nevar pieprasīt pārošanas maksu.

11 Izņemot norunāto pārošanas maksu, vaislas suņa īpašniekam pret kuces īpašnieku nav nekādu tālāku tiesību uz metienu. Konkrēti, vaislas suņa īpašniekam nav tiesību saņemt kucēnu no metiena.

Tomēr, ja pastāv savstarpēja vienošanās, ka pārojuma maksa būs kucēns, šāda vienošanās jānoformē rakstiski pirms pārošanas. Rakstiskajai vienošanos jānosaka šādi apstākļi, kas savstarpēji jāievēro:

 

Datums, kad vaislas suņa īpašnieks var izvēlēties kucēnu.

Datums, kad vaislas suņa īpašnieks saņems izvēlēto kucēnu.

Datums, līdz kuram vaislas suņa īpašniekam jāizvēlas kucēns (pēc šī datuma tiesības izvēlēties kucēnu beidzas).

Datums, līdz kuram vaislas suņa īpašniekam jāierodas saņemt kucēnu (pēc šī datuma tiesības saņemt kucēnu beidzas).

Vienošanās par transporta izdevumiem.

Īpaši noteikumi gadījumā, ja metiens piedzimst nedzīvs, ir tikai viens dzīvs kucēns, vai arī izvēlētais kucēns nomirst, pirms vaislas suņa īpašnieks to saņem.

 

Kucei neiestājas grūsnība

 

12. Kad pārošana ir pareizi notikusi, uzskata, ka vaislas suns ir izdarījis savu pienākumu un vaislas suņa īpašniekam līdz ar to pienākas pārošanas maksa. Tas nenozīmē, ka kuce noteikti paliks grūsna. Ja kuce paliek tukša, vaislas suņa īpašnieks var izlemt, vai nākošajā meklēšanās reizē piedāvāt atkārtotu pārojumu par brīvu, vai arī atgriezt daļu no pārojuma maksas. Šāda vienošanās pirms pārošanas ir jānoformē rakstiski, un tā ir daļa no pārošanas līguma.

Piedāvājums veikt atkārtotu pārojumu par brīvu beidzas līdz ar vaislas suņa nāvi vai pārdošanu, vai līdz ar kuces nāvi.

Ja var pierādīt (ar spermas analīzi), ka pārošanas laikā suns bija neauglīgs, tad kuces īpašniekam tiek atgriezta pārošanas maksa.

 

Mākslīgā sēklošana

 

13. Suņiem jāspēj vairoties dabiski. Mākslīgo sēklošanu nevajag izmantot dzīvniekiem, kas nav vairojušies dabiskā ceļā. Valstu suņkopības organizācijas var pieļaut izņēmumus, lai uzlabotu šķirnes veselību, lai veicinātu kuces labturību, vai arī lai saglabātu vai palielinātu šķirnes ģenētisko daudzveidību.

Ja kuci sēklo mākslīgi, vetārsts, savācot suņa spermu, sniedz rakstisku apliecinājumu organizācijai, kuras ciltsgrāmata reģistrēs metienu, ka svaiga vai saldēta sperma tiešām tika iegūta no minētā vaislas suņa. Turklāt vaislas suņa aģentam par brīvu jāsniedz kuces īpašniekam 8. punktā (a-g) minētie dokumenti.

Izdevumus par spermas savākšanu un kuces apsēklošanu sedz kuces īpašnieks. Vetārsts, kas veic apsēklošanu, rakstiski apliecina ciltsgrāmatu uzturošai organizācijai, ka kuce mākslīgi apsēklota ar plānotā vaislas suņa spermu. Šai apliecībai jāsatur arī apsēklošanas vieta un laiks, kuces vārds un reģistrācijas numurs, kuces īpašnieka vārds un adrese.

Vaislas suņa (no kura ieguva spermu) īpašniekam jāsniedz kuces īpašniekam arī parakstīts pārošanas akts, papildus vetārsta izrakstītajai apliecībai.

 

Vaislas tiesību nodošana trešajai personai – nomas līgums

 

14. Principā, kuces īpašnieku uz pārošanas brīdi uzskata par metiena audzētāju.

Tiesības izmantot vaislai kuci vai vaislas suni ar līgumu var tikt nodotas trešajai personai.

Šāda vaislas tiesību nodošana / arendas līgums obligāti jānoformē rakstiski pirms pārošanas.

Rakstiskais līgums par vaislas tiesību nodošanu laicīgi jāreģistrē attiecīgajā organizācijā, kas uztur ciltsgrāmatu, un, ja tāda ir prasība, šķirnes klubā.

Iesniedzot dokumentus metiena noformēšanai, jāiesniedz arī arendas līgums. Līgumam skaidri jānosaka abu līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumi.

Kuces nomnieks, šī reglamenta kontekstā, tiek uzskatīts par kuces īpašnieku, no metiena dzimšanas datuma līdz metiena atšķiršanai no mātes.

 

Pamatnoteikumi

 

15. Kucēni, kas iegūti no diviem tīršķirnes, tās pašas šķirnes suņiem ar FCI atzītiem ciltsrakstiem, attiecībā uz kuriem nepastāv nekādi iebildumi vai ierobežojumi no nacionālās suņkopības organizācijas puses, tiek uzskatīti par šķirnes kucēniem ar ciltsrakstiem, un tādēļ tiem pienākas izdot FCI atzītus ciltsrakstus.

Principā, kucēnus pārdod un nodod privātpersonai, uz kuras vārda jāizdod eksporta ciltsraksti.

 

16. FCI ciltsraksti ir apliecinājums suņa izcelsmei, nevis reģistrētā suņa kvalitātei.

 

 

 

 

Metiena reģistrēšana ciltsgrāmatā

 

17. Ja nepastāv nekādas citas vienošanās, grūsnas kuces jaunais īpašnieks automātiski kļūst par gaidāmā metiena audzētāju.

 

18. Katram sunim, kas dzimis un reģistrēts FCI dalībvalstī vai līgumpartnera valstī, jānodrošina paliekoša un neviltojama identifikācija; šī identifikācija jānorāda ciltsrakstos. Ja veic paternitātes testēšanu, jālieto starptautiskā standarta marķētāji un rezultātiem jābūt pieejamiem nacionālās suņkopības organizācijas reģistrā. Ņemot DNS paraugu, jāpārbauda suņa identifikācija (mikročips vai tetovējums).

Metienu reģistrē ciltsgrāmata tajā valstī, kur atrodas kuces īpašnieka deklarētā dzīvesvieta. Metiens nes viņa / viņas audzētavas nosaukumu. Ja audzētavas īpašnieks pārceļas uz citu FCI dalībvalsti uz (ne)noteiktu laika periodu, tad ir viņa/viņas pienākums laicīgi pirms metiena dzimšanas pārcelt audzētavas nosaukumu. Viņam / viņai jāpiesaka audzētavas pārcelšana uz jauno valsti nacionālajā suņkopības organizācijā, un šī organizācija tad savukārt informē FCI. Pēc audzētavas pārcelšanas, audzētavas īpašnieks drīkst veikt ciltsdarbu tikai un vienīgi tajā valstī, uz kuru tika pārcelts audzētavas nosaukums.

Izņēmumi pieļaujami tādos gadījumos, ja suņu audzētājs dzīvo valstī, kurā nav FCI atzītas ciltsgrāmatas. Šis audzētājs drīkst reģistrēt metienu valstī, kurā pastāv FCI atzīta ciltsgrāmata.

 

Audzētājiem obligāti jāiesniedz reģistrācijai katrs šķirnes kucēnu metiens. Visi metieni jāreģistrē pilnā apmērā; tas ieskaita visus izaudzētos kucēnus uz metiena noformēšanas brīdi.

 

Ciltsraksti, kas būtībā ir dzimšanas apliecība, jāizsniedz tikai par pareizajiem vecākiem. Normāli kuci konkrētam metienam pāro tikai ar vienu suni. Problēmu gadījumā kenneklubam, uz audzētāja rēķina, obligāti jāveic DNS testi paternitātes noteikšanai.

 

Dalībvalstu ciltsdarba reglamenti

 

Dalībvalstu un līgumpartneru ciltsdarba reglamenti var noteikt savas prasības papildus FCI prasībām, bet tās nevar būt pretrunā (nesaderīgas) ar FCI Starptautisko Ciltsdarba Reglamentu.

 

Noslēgums

 

Šis 1979. gada FCI Starptautiskais Ciltsdarba Reglaments stājas spēkā, pārņemot 1934. gada Monako Starptautisko Ciltsdarba Reglamentu. Domstarpību gadījumā par šī teksta juridisko interpretāciju, priekšroka ir dokumenta vācu valodas variantam.

 

 

 

Apstiprināts FCI Ģenerālajā Asamblejā 1979. gada 11. un 12. jūnijā, Bernē.

Tulkojumu pārskatīja juridiskā komisija Vintertūrē, 1990. gada 22. janvārī.