Samojeds/Samoiedskaia Sobaka

ĪSS VĒSTURISKS PĀRSKATS: Nosaukums “samojeds” atvasināts no samojedu cilšu nosaukuma, kuras apdzīvoja Krievijas ziemelus un Sibīriju. Šo apvidu dienvidos iedzīvotāji izmantoja baltus, melnus un brūnus divkrāsainus suņus briežu ganīšanai; ziemeļdaļā izmantoja suņus tīri baltā krāsā, kuri bija temperamentā rāmāki un tika izmantoti gan kā medību, gan kamanu suņi. Samojedi dzīvoja cieši līdzās saviem saimniekiem, pat gulēja kopā ar viņiem iekštelpās un tika izmantoti kā ķermeņa sildītāji. 1889. gadā britu zoologs Ernests Kilburns Skots (Ernest Kilburn Scott) pavadīja 3 mēnešus samojedu cilšu vidū. Atgriežoties Anglijā, viņš atveda sev līdzi brūnas krāsas vīriešu kārtas kucēnu, kuru sauca Sabarka. Vēlāk viņš ieveda krēmkrāsas kuci vārdā Baltā Pečora no Urālu rietumdaļas un sniegbaltu vīriešu kārtas suni vārdā Musti no Sibīrijas. Šie daži un pētnieku vēlāk ievestie suņi veidoja pamatu rietumnieku izveidotajai samojedu šķirnei. Pirmais standarts tika radīts 1909.gadā Anglijā.

KOPĒJAIS IESPAIDS: samojeds ir vidēja lieluma, elegants arktiskais špics. Izskatā rada iespaidu par spēcīgu, izturīgu, pievilcīgu, padevīgu, cieņpilnu un pašapzinīgu suni.

Skatīt standartu ==>>

Samojedu suņi bija uzticīgi pavadoņi Tālo Ziemeļu klejotāju ciltīm ņenciem, enciem, lapiem u.c. Tos pirmo reizi atklāja tieši pie samojedu cilts, kas mūsdienās dzīvo Urālu kalnu ziemeļaustrumu daļā, tā šie suņi ir ieguvuši savu nosaukumu. Lasīt tālāk...