Tas jāzina visiem suņu īpašniekiem!

JAUNUMI PAR TRAKUMSĒRGAS VAKCINĀCIJU

       2013.gada 9.maijā LR Saeima apstiprināja izmaiņas Veterinārmedicīnas likumā, ko ierosināja LKF sniedzot priekšlikumus Zemkopības ministrijai, lai arī mūsu suņu īpašniekiem būtu tādas pašas tiesības kā citiem Eiropas Savienības valstu dzīvnieku īpašniekiem.

       Turpmāk suņi pret trakumsērgu vakcinējami saskaņā ar vakcīnas ražotāja instrukciju un ieteikto shēmu. Tas nozīmē, ka suņu saimniekiem jājautā veterināram par ražotāja ieteikto shēmu.  Piemēram - ja Jūsu suns ir vakcinēts pret trakumsērgu ar NOBIVAC rabbies vakcīnu, tad nākamā vakcinācija ir jāveic pēc 3 gadiem. Ja suns vakcinēts ar firmas MERIAL trakumsērgas vakcīnu, tad atkārtoti suns jāvakcinē pēc 2 gadiem.

   Ja Jūs kopā  ar suni dosieties uz trešajām valstīm (Krieviju, Baltkrieviju u.c.), tad jāievēro šo valstu prasības par vakcināciju, kuras vislabāk var uzzināt Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapā  (info šeit)  vai interesējoties ( rakstiski vēršoties) attiecīgo valstu vēstniecībās.

Atgādināt par jaunumiem arī saviem  veterinārajiem ārstiem, lai ierakstus suņu pasēs veiktu pareizi.



Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai

 Ministru kabineta noteikumi Nr.266

 

 

I. Vispārīgie jautājumi

2. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) kontrolē un uzrauga tirdzniecību ar mājas dzīvniekiem, to demonstrēšanu publiskās izstādēs un suņu apmācību.

2.1 Dienesta inspektoriem un pašvaldībām ir tiesības kontrolēt šajos noteikumos noteikto mājas dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par šo prasību pārkāpumiem. 

III. Īpašās prasības suņa turēšanai

9. Suni atļauts atsavināt, nākamajam īpašniekam nododot kopā ar dzīvnieka pasi:
9.1. pēc 8 nedēļu vecuma sasniegšanas:

- 2 nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta 6 nedēļu vecumā,

- vai 1 nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta 8 nedēļu vecumā;
9.2. pēc 3 mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā 1 nedēļu pēc vakcinācijas.

10. Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka (vai turētāja) valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā:
10.1. suņa īpašnieks nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas (turpmāk – norobežota teritorija), novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;
10.2. pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.

11. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.

12. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:
12.1. suni ved pavadā;
12.2. sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu.

13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

14. Ārpus pilsētām un ciemiem:
14.1. viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;
14.2. ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi “Suns!”;
14.3. ārpus teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā īpašnieka redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

15. Suņa īpašnieks sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.

16. Ja suni tur telpās, dzīvnieka īpašnieks nodrošina:
16.1. pilnvērtīgu suņa ēdināšanu ne retāk kā 1 reizi dienā;
16.2. sunim vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
16.3. suņiem, kuri ir vecāki par 3 mēnešiem, – vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā 2 reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par 10 stundām.

17. Ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, dzīvnieka īpašnieks nodrošina sunim:
17.1. pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā 1 reizi dienā;
17.2. vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
17.3. vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā 1 reizi diennaktī;
17.4. suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem), kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos un kur ir pakaiši vai cits silts grīdas segums;
17.5. tīrību suņa būdā vai mītnē un laukumā, kur suns uzturas;
17.6. šādus aksesuārus:
17.6.1. vismaz 2 centimetrus platu ādas kaklasiksnu vai citu suņa ķermenim piegulošu aksesuāru, kurš sunim nerada ievainojumus, kā arī nepieļauj iespēju sunim patvarīgi atbrīvoties no tā;
17.6.2. vismaz 3 metrus garu ķēdi vai pavadu;
17.6.3. ķēdes vai pavadas savienojumu ar kaklasiksnu, izmantojot rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un pie stieples.

18. Ja suni tur norobežotā teritorijā ārpus telpām, nodrošina šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4. un 17.5. apakšundefinedpunktā minēto prasību izpildi.

19. Suni atļauts pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai. Suni līdz 10 mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu.

VI. Prasības tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem

33.1 Īpašnieks, kas pavairo tam piederošos suņus un atsavina to pēcnācējus:
33.1 1. nodrošina, ka šķirnes dzīvnieki ir ierakstīti Latvijā reģistrētas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā;
33.1 2. nodrošina, ka dzīvnieki ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem un datubāzē ir izdarīta atzīme par dzīvnieku atsavināšanu;
33.1 3. ir apmācīts dzīvnieku labturības jomā un saņēmis apmācību apliecinošu dokumentu vai tam ir atbilstoša izglītība veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas jomā. Ja dzīvnieka īpašnieks ir juridiska persona, vismaz viens tās darbinieks ir apmācīts vai ieguvis izglītību atbilstoši šajā apakšpunktā minētajām prasībām;
33.1 4. nodrošina, ka sunim gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens, un dzīvnieku un tā pēcnācējus tur atbilstoši labturības prasībām.

34. Tirdzniecība ir atļauta šādās tirdzniecības vietās:
34.1. dzīvnieka īpašnieka teritorijā, ja par tirdzniecību ir informēta dienesta teritoriālā struktūrvienība;
34.2. tirgos, ielu tirdzniecībā un dzīvnieku izstādēs īpaši paredzētās vietās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos;
34.3. specializētā tirdzniecības vietā.

35. Tirdzniecība nav atļauta ar:
35.1. bīstamiem suņiem un to pēcnācējiem;
35.2. slimiem, ģenētiski nepilnvērtīgiem dzīvniekiem (ar iedzimtām slimībām, kroplībām vai patoloģijām);
35.3. suņiem, ja nav klāt dzīvnieka īpašnieka – fiziskas personas, izņemot šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minēto gadījumu;
35.4. dzīvniekiem, kuriem ir ektoparazīti;
35.5. mātītēm – meklēšanās vai zīdīšanas laikā;
35.6. kucēm, ja to grūsnības laiks pārsniedz 30 dienas.

39. Tirdzniecības vietās (izņemot šo noteikumu 34.1.apakšpunktā minēto gadījumu) nodrošina:
39.1. fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām atbilstošu uzturēšanās vietu. Uzturēšanās vietu iekārto tā, lai dzīvnieku nevarētu fiziski aizskart nepiederošas personas un lai tas varētu paslēpties, ja tas nepieciešams atbilstoši dzīvnieka etoloģijai;
39.2. dzīvnieku uzturēšanās vietu tīrīšanu un dezinfekciju;
39.3. viegli mazgājamus, tīrāmus un dezinficējamus dzīvnieku sprostus un telpas apdares materiālus;
39.4. dzīvnieku fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu optimālu mikroklimatu teritorijā, kur dzīvnieki uzturas;
39.5. suņiem– stiepļu sprostus, kas neierobežo to fizioloģiskās vajadzības, nerada stresu, ciešanas vai savainojumus.

40. Suņiem nodrošina to sugai un fizioloģiskajām vajadzībām nepieciešamo fizisko aktivitāti. Ja dzīvnieks ilgstoši atrodas sprostā, nodrošina pietiekami daudz vietas, lai tas izkustētos atbilstoši dzīvnieka fizioloģiskajām vajadzībām. Ja nepieciešams, ierobežo dzīvnieka brīvu pārvietošanos (neradot tam ciešanas vai savainojumus).

 

VII. Prasības dzīvnieku demonstrēšanai publiskās izstādēs

41. Izstādes laikā dzīvniekiem nodrošina to fizioloģijai un labturībai atbilstošus apstākļus.

42. Izstādēs nedrīkst piedalīties:
42.1. dzīvnieki ar redzamām slimības pazīmēm;
42.2. dzīvnieku mātītes meklēšanās vai zīdīšanas laikā;
42.3. kuces, ja to grūsnības laiks pārsniedz 30 dienas;
42.4. dzīvnieku mazuļi, kuri nav atšķirti no mātes.

43. Izstādē drīkst piedalīties suņi, kuri atbilst šādām prasībām:
43.1. ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
43.2. nav jaunāki par 4 mēnešiem;
43.3. ir vakcinēti pret trakumsērgu:
43.3.1. ne agrāk kā 12 mēnešus pirms izstādes;
43.3.2. ne vēlāk kā 21 dienu pirms izstādes, ja vakcinācija veikta pirmo reizi vai intervāls pēc iepriekšējās vakcinācijas ir ilgāks par 12 mēnešiem;
43.4. ir brīvi no ektoparazītiem.

VIII. Prasības suņa apmācībai

48. Mācot suni, aizliegts izmantot fizisku spēku vai ierīces, kas sunim var izraisīt sāpes vai ciešanas.

49. Sporta, atrakciju un darba suņus apmāca saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labturības prasībām sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībām, darbam vai atrakcijām.

IX. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumi 

50. Iegādājoties dzīvnieku, īpašnieks uzņemas atbildību par dzīvnieka labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nodrošina dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu.

51. Dzīvnieka īpašniekam ir tiesības kopā ar dzīvnieku atrasties ārpus dzīvnieka īpašnieka teritorijas, ja dzīvnieks:
51.1. netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai;
51.2. nerada draudus citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai.

52. Dzīvnieka īpašniekam ir pienākums:
52.1. nodrošināt, lai dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus;
52.2. uzticēt dzīvnieka vešanu ārpus īpašnieka teritorijas tikai personai, kas spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku, un nodrošināt, lai dzīvnieks neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;
52.3. apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava dzīvnieka ekskrementus;
52.4. sameklēt dzīvniekam citu īpašnieku, ja dzīvnieka turpmākā turēšana nav iespējama;
52.5. vakcinēt dzīvnieku Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā;
52.6. vedot dzīvnieku pie veterinārārsta, ņemt līdzi un uzrādīt veterinārārstam dzīvnieka identitāti apliecinošu dokumentu vai vakcinācijas apliecību (ja tāda ir);
52.7. nododot dzīvnieku trešajai personai, sniegt informāciju par dzīvnieka labturības un turēšanas prasībām;
52.8. glabāt un pēc dienesta vai sabiedriskās kārtības kontroles institūciju pieprasījuma uzrādīt ar dzīvnieku saistītos dokumentus (piemēram, dzīvnieka pasi, dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu);
52.9. ja dzīvnieka īpašnieks pilsētas vai ciema teritorijā vienā adresē tur 5 un vairāk dzīvniekus, kas ir vecāki par 6 mēnešiem, viņš 7 darbdienu laikā rakstiski informē par to dienesta teritoriālo struktūrvienību, norādot savu vārdu un uzvārdu, dzīvnieku sugu, skaitu, turēšanas vietas adresi un tālruņa numuru (ja tāds ir).

52.1 Dzīvniekus pavairo, nekaitējot dzīvnieka veselībai un atbilstoši tā etoloģijai.

53. Ja dzīvnieka īpašnieks neievēro šos noteikumus, viņš tiek saukts pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

54. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nav tiesīgs:
54.1. izmantot vairošanai slimus dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām, kā arī fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus;
54.2. izmantot vairošanai dzīvnieku, ja tas apdraud šī dzīvnieka veselību;
54.3. izmitināt dzīvnieku uz mājas balkona vai lodžijas;
54.4. turēt dzīvnieku antisanitāros apstākļos;
54.5. lietot dzīvnieka apzīmēšanai līdzekļus, kas kaitē tā veselībai;
54.6. radīt antisanitārus apstākļus, turot dzīvniekus;
54.7. radīt dzīvniekam sāpes un ciešanas.

55. Ja dzīvnieks ir sakodis cilvēku, dzīvnieka īpašnieks rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par trakumsērgas profilaksi un apkarošanu.

X. Noslēguma jautājumi

59. Dzīvnieku īpašnieks, kas pavairo tam piederošos suņus un atsavina to pēcnācējus, nodrošina, ka līdz 2012.gada 1.jūlijam tam piederošie suņi ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem.

60. Šo noteikumu 33.1 3.apakšpunktā (par audzētāju speciālo apmācību) minēto prasību piemēro ar 2013.gada 1.janvāri.